Ģeogrāfiskā karte - Volodimira (Volodymyr-Volynskyi)

Volodimira (Volodymyr-Volynskyi)
Volodimira (uk) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas. Pilsētā bāzējas Ukrainas armijas 51. motorizētā brigāde.

Volodimira pirmoreiz rakstos minēta 988. gadā un ir viena no senākajām pilsētām reģionā. 992. gada Volodimira ir bīskapa rezidence. 11. un 12. gadsimtā Volodimira jeb Volīnijas Vladimira bija viena no lielākajām pilsētām Kijevas Krievzemē. No 12. gadsimta — Volīnijas kņazistes centrs, no 13. gadsimta — Galīcijas-Volīnijas kņazistē (no 1253. gada — karaliste). 13. gadsimta pirmā puse bija Volodimiras vislielākā uzplaukuma laiks. 1241. gadā pilsētu nopostīja hana Batija karaspēks.

14. gadsimta otrajā ceturksnī vairākus gadus Volodimira bija Kijevas un Visas Krievzemes patriarha Teognosta rezidence. Pēc Galīcijas-Volīnijas karalistes sabrukuma 14. gadsimta vidū Volodimira iekļāvās Lietuvas lielkņazistē, kopš 1569. gada atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Pēc Polijas otrās dalīšanas 1793. gadā pilsētu iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz kara beigām 1918. gadā Volodimira bija Austroungārijas okupācijā. Pēc Pirmā pasaules kara pilsēta iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī (kā Włodzimierz Wołyński).

Polijas kampaņas laikā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā Volodimiru-Volinsku ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS pilsētu ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, bet pilsētas apkārtnē ukraiņu kaujinieki no UNA izvērsa represijas pret poļu civiliedzīvotājiem.

Pēc kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Pēc kara līdz 1991. gadam Volodimira bija Ukrainas PSR sastāvā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Volodimira (Volodymyr-Volynskyi)
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs
Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
UAH Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) â‚´ 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
UK Ukraiņu valoda (Ukrainian language)
HU Ungāru valoda (Hungarian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Moldova 
  •  Polija 
  •  Rumānija 
  •  Slovākija 
  •  Ungārija